InCSR

Atbilde uz šo jautājumu nav viennozīmīga, jo pārliecinošu pētījumu, kas to apliecinātu, nav. Tajā pašā laikā ir pierādīts, ka vadītājs var būt “toksisks” jeb bīstams saviem darbiniekiem, bet līdz ar to – savai organizācijai, norāda RSU Darba drošības un vides veselības institūta vadītājs Ivars Vanadziņš.

Viens no bīstamākajiem darba drošība riskiem mūsdienās ir nepietiekama ergonomika, kas veicina muskuļu-skeleta sistēmas slimības. Taču darba aizsardzība jau sen nav stāsts tikai par fiziskajiem faktoriem.  Arī stresam ir būtiska ietekme uz cilvēku veselību. Īpaši ilgtermiņā. To apliecina arī “Kantar” dati – teju katrs otrais jeb 48% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir piedzīvojuši izdegšanas pazīmes.

Pastāv uzskats, ka tieši vadītāji stresu ikdienā izjūt vairāk, ko veicina gan lielā atbildība, gan arī garās darba stundas, nemitīgie komandējumi u.tml. Tomēr šis nav objektīvs rādītājs, jo viņiem, atšķirībā no citiem darbiniekiem, parasti ir pieejama virkne mehānismu, kas šo stresu kompensē: elastīgs daba laiks, izaugsmes iespējas, lēmumu pieņemšanas brīvība un daudzi citi faktori.

Tajā pašā laikā ir pierādīts, ka vadītāji var būt bīstami saviem darbiniekiem, bet līdz ar to – savām organizācijām. Pirmkārt, viena no viņu tipiskākajām rakstura iezīmēm ir “slimstrāde” – epidēmiska rakstura parādība, kad cilvēki nāk uz darbu slimi, tā apdraudot gan sevi, gan kolēģus. Otrkārt, vadītāju stress ir “lipīgs”. Piemēram, “Forbes” dati liecina, ka 35% strādājošo par savu lielāko stresa avotu uzskata vadītāju, bet no “Kantar” datiem izriet, ka katram piektajam ekonomiski aktīvajam Latvijas iedzīvotājam ikdienas darbā traucē vadītāja personība, rakstura iezīmes un uzvedība. Ne velti mēdz sacīt, ka darbinieki nāk strādāt uz uzņēmumu, bet aiziet no vadītāja.

Plašāks I.Vanadziņa viedoklis par mūsdienu darba vidi, tās ietekmi uz vadītājiem pieejams šajā 2020.gada konferences “Cilvēkfaktors” ierakstā:

Savukārt konferences sarunu studijas ieraksts pieejams šeit: