InCSR

Japānā nule kā iecelts “vientulības ministrs”. Arī Lielbritānijā šāds amats eksistē, turklāt jau trīs gadus. Abos gadījumos šis amats izveidots ar mērķi mazināt sociālo jeb tā dēvēto vientulības epidēmiju, kas lēnām, bet mērķtiecīgi pārņem visu pasauli. Arī Latvijā ir novērojamas vientulības epidēmijas pazīmes. Vai tas nozīmē, ka arī Latvijā tuvākajā nākotnē varētu tikt ieviests “vientulības ministra” amats?

Lai gan vientulība nav jauna problēma, ko dažs jau ir pamanījies nodēvēt par 21.gs. “moderno slimību”. Tā ir pastāvējusi visos laikos. Taču pēdējos gados tā ieguvusi epidēmiskus apmērus, radot reālus draudus cilvēku veselībai un dzīvībai. Piemēram, izpētīts, ka vientulība palielina cilvēka nāves risku par 26%, jo veicina sirds un asinsvadu saslimšanas, stresu, depresiju un citas vairāk vai mazāk nopietnas kaites. (Holt-Lunstad, 2015) Tās ietekmi uz cilvēka veselību mēdz pat salīdzināt ar ietekmi, ko rada 15 cigarešu izsmēķēšana dienā.

Jāpiebilst, ka vientulība nav tikai kādas konkrētas valsts vai kāda noteikta pasaules reģiona “problēma”. Ar to saskaras cilvēki visā pasaulē. Piemēram, Eiropā regulāri vientuļi jūtas 7% jeb 30 miljoni pieaugušo iedzīvotāju, bet 75 miljoni eiropiešu jūtas arī sociāli izolēti. (Eiropas Komisija, 2019) Savukārt Latvijā pēdējā gada laikā vientulības sajūtu piedzīvojusi vairāk nekā puse jeb teju 60% valsts iedzīvotāju, turklāt 38% norāda, ka šādi ir jutušies regulāri. (Kantar, 2021)

Globālā pandēmija problēmu saasina

Dažādu jomu eksperti lēš, ka pēdējā gada laikā vientulības epidēmijas “upuru” skaits pasaulē, salīdzinot ar 2019.gadu, varētu būt palielinājies teju divas reizes. Un iemesls tam nav jāmeklē tālu – globālās pandēmijas ietekmē sociālā izolācija daudziem brīvprātīgi-piespiedu kārtā ir kļuvusi teju par ikdienu. Kā nekā, tas ir efektīvākais veids, kā izvairīties no inficēšanās ar COVID-19.

Ņemot vērā iepriekš minēto, šķiet tikai loģiski, ka līdz ar vientulības epidēmijas izplatības pieaugumu palielinās arī tās ietekme uz sociālās aprūpes sistēmu – palielinās gan ārstu darba apjoms, gan šīs sistēmas budžeta slogs. To apliecina arī dati. Piemēram, darbinieki, kuri ikdienā jūtas vientuļi, izmanto darbnespējas lapas divas reizes biežāk nekā citi darbinieki. (Harward Business Review, 2020)

Kā mazināt vientulības epidēmiju, tās negatīvo ietekmi gan uz katru cilvēku individuāli, gan sabiedrību kopumā? Šis ir tas gadījums, kad jāsaka – viens nav cīnītājs. Efektīvāko rezultātu šajā “cīņā”, iespējams panākt, tikai sadarbojoties visām ietekmes pusēm – sabiedrībai, darba devējiem un ņēmējiem, valsts institūcijām u.c.

Būtiska darba devēju iesaiste

Vai arī Latvijā tuvākajā nākotnē varētu tik ieviests “vientulības ministra” amats, rādīs laiks. Labā ziņa – šobrīd kopējā situācija vientulības izplatības jomā mūsu valsts robežās nav tik nopietna kā, piemēram, Japānā, kur pēdējā gada laikā šī iemesla dēļ ir būtiski palielinājies iedzīvotāju pašnāvību skaits. Tieši šis iemesls pamudināja Japānas valdību spert šo radikālo soli un izveidot Vientulības ministra amatu.

Tomēr, domājot par vientulību, ir būtiski ņemt vērā, ka cilvēks trešo daļu savas dzīves pavada darbā. Tas nozīmē, ka ļoti nozīmīga loma vientulības epidēmijas mazināšanā ir tieši darba devējiem. Īpaši svarīga tā ir šā brīža sarežģītajos apstākļos, jo vientulība ir otrs lielākais izaicinājums ar ko darbinieki saskaras, strādājot attālināti. Jāteic gan, ka nopietnības ziņā tas būtiski neatpaliek no izaicinājuma nr.1 – apgrūtinātās komunikācijas ar kolēģiem, sadarbības partneriem u.tml. (Forbes, 2021)

Visvairāk “cieš” mileniāļi

Interesanti, ka vientuļākie darbinieki pasaulē šobrīd esot tā dēvētie mileniāļi – vientulības sajūtu ikdienā piedzīvo katrs trešais šīs paaudzes pārstāvis. (Harward Business Review, 2020). Iemesls? Paaudžu atšķirību pētnieki ir noskaidrojuši, ka mileniāļiem ļoti svarīgi ir sociālie kontakti. Tieši tāpēc viņi labprātāk strādā komandā, nevis individuāli. Un tieši tāpēc darbs no mājām, kas šā brīža apstākļos ir normāla prakse, daudziem šīs paaudzes pārstāvjiem ir visnotaļ liels izaicinājums.

Tāpat ir jāņem vērā, ka mileniāļu vērtību saraksta augšgalā (ja ne pirmajā vietā, tad tuvu tam) ir privātās un darba dzīves līdzsvars, ko ir grūti sasniegt normālos apstākļos, par krīzes situācijām nemaz nerunājot.

Vientulība un vienatne ir dažādas lietas

Nav šaubu, ka nereti darbu no mājām šobrīd var pielīdzināt darbam birojā, jo mājās par mūsu “kolēģiem” ir kļuvuši bērni, dzīvesbiedri, mājdzīvnieki u.tml. Tomēr arī šādos “bara” apstākļos cilvēki mēdz justies vientuļi. Jo vientulība un vienatne nav viens un tas pats.

Tā, ja vientulība ir saistīta ar sociālo izolāciju, ko var izraisīt dažādi iemesli, tostarp vecums un pārvietošanās ierobežojumi, vientulību var izjust ikviens cilvēks, turklāt jebkurā vecumā. Piemēram, teju 40% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka mēdz justies vientuļi sabiedrībā – esot kopā ar citiem cilvēkiem. Pēdējā gada laikā ģimenes lokā šādi ir jutušies 17% aptaujāto, bet darba kolektīvā – 13%. (Kantar, 2021)

Par vienu no galvenajiem šīs situācijas cēloņiem tiek uzskatīta zemas kvalitātes mijiedarbība starp līdzcilvēkiem. Vientulības “upuri” bieži jūtas nesaprasti, nesadzirdēti. Šiem cilvēkiem ir sajūta, ka viņi nevienam nerūp. Tādējādi tieši rūpes par darbiniekiem, viņu labsajūtu, ir viens no efektīvākajiem vientulības epidēmiju ierobežojošajiem faktoriem.

Plašāk par vientulības epidēmiju, tās ietekmi uz darbinieku labsajūtu un no tās izritošo produktivitāti, efektivitāti, kā arī iespējamajiem risinājumiem šīs problēmas mazināšanā: www.vientuliba.lv