InCSR

Sabiedrībā zināmi cilvēki, pacientu un labdarības organizācijas ar atklātu vēstuli ir vērsušies pie Saeimas deputātiem, aicinot, pieņemot 2020. gada budžetu, noteikt tautas veselību par prioritāti un palielināt finansējumu veselības aprūpei – tā, lai tas sasniegtu vismaz 5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb ap 750 eiro uz cilvēku gadā. Pašlaik veselības nozarei atvēlētais finansējums ir 3,8 % no IKP jeb ap 600 eiro uz cilvēku gadā.

Atvēlot veselības aprūpei 5 % no IKP, Saeima tiek aicināta mērķtiecīgi tuvoties Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim, kas ir 7 % no IKP jeb virs 1500 eiro uz iedzīvotāju gadā. Latvija ir ES dalībvalsts, un Latvijas iedzīvotājs ir tiesīgs saņemt veselības aprūpi, kas atbilst ES vidējam līmenim.

Iniciatīvu palielināt veselības budžetu ar parakstu atbalstījuši dziedātāja Ieva Akuratere, operdziedātāja Inese Galante, aktieri Mārtiņš Vilsons un Andris Bulis, diriģents Normunds Šnē, horeogrāfe, ilggadējā bērnu TDA “Dzintariņš” mākslinieciskā vadītāja Olga Freiberga, etnomūzikas grupas “Tautumeitas” pārstāves, žurnāliste Eva Johansone, žurnālists un kino režisors Sandijs Semjonovs, TV personība un fotogrāfe Dagmāra Legante, žurnāliste un rakstniece Una Ulme, HIV pacientu biedrības AGIHAS vadītājs Andris Veiķenieks, Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas prezidents Ingvars Rasa, labdarības organizācijas “Palīdzēsim.lv” pārstāve Elīna Meinarte. Vēstuli parakstījuši arī Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča un federācijas valdes locekle Dzintra Žilde, uzņēmēja Aiva Vīksna, uzņēmējs Ivars Strautiņš, Latvijas apdrošināšanas asociācijas prezidents Jānis Abāšins, Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs, uzņēmējs, Cēsu uzņēmēju kluba valdes priekšsēdētājs Arkādijs Šuškins, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

Publiskais finansējums veselības aprūpei Latvijā ilgstoši ir bijis nepietiekams, kā rezultātā valstī izveidojušās garas rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, trūkst ārstu, ir apgrūtināta mediķu pieejamība reģionos. Ārstu skaits Latvijā ir zem ES vidējā rādītāja: 3,2 ārsti uz 1000 iedzīvotājiem, salīdzinot ar 3,6 vidēji ES. Medicīnas māsu skaits Latvijā ir trešais zemākais ES – uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā ir vidēji 4,7 medicīnas māsas, kamēr ES valstīs – 8,4.

 ”Savlaicīgi nesaņemot pienācīgu veselības aprūpi, cilvēka dzīves kvalitāte būtiski pasliktinās, un nav iespējams pilnvērtīgi dzīvot, strādāt. Apstākļos, kad iedzīvotāju skaits samazinās un jau tāpat ir jūtams liels darba roku trūkums , nav pieļaujams, ka cilvēkiem nav pieejami medicīniskie pakalpojumi un medikamenti. Turklāt, laikā nesaņemot pakalpojumu, cilvēks var nokļūt situācijā, kur nepieciešams vēl lielāks atbalsts no valsts – piemēram, invaliditātes pabalsts u.c.,” saka Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja D. Helmane.

Pašlaik Latvijas veselības sistēmā ļoti liela nozīme ir personīgajiem maksājumiem no “iedzīvotāju kabatas”. Dati rāda, ka personīgo maksājumu daļa Latvijā kopējos veselības aprūpes izdevumos ir starp visaugstākajām ES, un 2018. gadā tā sasniedza pat 44,6 %, kas ir divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā (18 %).

”Bez vesela un strādājoša cilvēka mūsu valstij neplaukt un neziedēt. Mēs vienmēr varam investēt labās un varenās lietās, varam celt jaunas ēkas un būvēt jaunus tiltus, iepirkt dārgākās tehnoloģijas un uz mirkli gozēties slavas saulītē. Tomēr, ja kaut uz īsu brīdi varam atļauties būt patiesi paši pret sevi, tad galu galā apzināmies, ka vienīgā patiešām vērtīgā investīcija ir cilvēka dzīvība – lai viņa sirds var mīlēt un rokas strādāt,” teikts Saeimas deputātiem adresētajā vēstulē.

Starptautiskas veselības organizācijas kā minimālo slieksni efektīvas veselības sistēmas uzturēšanai rekomendē veselības nozarei atvēlēt ne mazāk par 12 % no valsts budžeta tēriņiem. 2018. gadā Latvijā veselības aprūpei atvēlēti ap 10 % no vispārējiem valdības izdevumiem veselībai, savukārt ES tie ir vidēji 15,3 %.

Vēstuli Saeimas deputātiem iniciējusi kustība “Dzīvesspriedums”. Tā ir jaunizveidota kustība ar mērķi aktualizēt problēmjautājumus, ko rada nepietiekamais publiskais finansējums veselības aprūpei, un pieprasīt lēmējvarai palielināt veselības budžetu. Kustībā apvienojušies Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts, Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Jauno ārstu asociācija, Veselības aprūpes darba devēju asociācija, atbalsta grupa inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem AGIHAS, Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācija u. c. pacientu, uzņēmēju un sabiedriskās organizācijas. Plašāka informācija par kustību pieejama www.dzivesspriedums.lv. Vietnē ikviens, parakstoties ar sociālo tīklu pasi, var atbalstīt iniciatīvu palielināt finansējumu veselības aprūpei.