InCSR

Ņemot vērā ekonomiskos, ģeopolitiskos un citus izaicinājumus, ar ko saskaramies ikdienā, arī šogad, turpinot pirms vairākiem gadiem aizsākto tradīciju, oktobris ir pasludināts par Pasaules garīgās veselības mēnesi. Šogad tā fokusā ir garīgās veselības aprūpes jautājumi, kas ir aktuāli arī Latvijā, jo saskaņā ar pētījumu kompānijas “Kantar” datiem*, savu emocionālo labsajūtu pozitīvi vērtē vien 65% strādājošo valsts iedzīvotāju.

Teju katrs trešais jeb 28% respondentu atklāj, ka savu emocionālo labsajūtu vērtē negatīvi. Tie lielākoties ir transporta jomā nodarbinātie ar zemiem ģimenes vidējiem ienākumiem (līdz 300 EUR), kuri nav apmierināti ar savu pašreizējo darbu, darba slodzi (viņi to vērtē kā pārāk augstu), kā arī privātās un darba dzīves līdzsvaru. Tāpat viņi caurmērā biežāk norāda, ka ikdienā neizjūt darba devēju rūpes par savu darbinieku garīgo veselību darba vidē.

Salīdzināšanai var minēt, ka savu emocionālo labsajūtu pozitīvi lielākoties vērtē strādājošie ar augstiem ģimenes vidējiem un arī personīgajiem ienākumiem (1001 EUR un vairāk), kuru darba stāžs šā brīža darba vietā ir salīdzinoši neliels (līdz diviem gadiem). Tāpat viņi biežāk norāda, ka ir ne vien apmierināti ar savu darba slodzi un privātās un darba dzīves līdzsvaru, bet arī izjūt darba devēju rūpes par savu darbinieku garīgo veselību darba vidē.

Uz darba devēja rūpēm par savu darbinieku garīgo veselību darba vidē norāda katrs trešais jeb 35% aptaujātais. Tikpat daudzi atklāj ka viņu darba devēji izglīto savus darbiniekus par garīgās veselības un stresa pārvaldības jautājumiem, bet 31% atzīst, ka viņu darba vietās tiek nodrošinātas dažādas aktivitātes (piemēram, tematiskas lekcijas, apmaksātas speciālistu konsultācijas) garīgās veselības uzturēšanai un uzlabošanai nodrošina. Taču tikai katrs piektais (19%) atzīst, ka viņam darba vietā ir pieejama specializēta garīgās veselības uzturēšanas un uzlabošanas programma.

To, ka darba devējs rūpējas par darbinieku garīgo veselību darba vidē, izglīto darbiniekus par garīgās veselības un stresa pārvaldības jautājumiem un piedāvā dažādus atbalsta mehānismus garīgās veselības uzturēšanai un uzlabošanai, biežāk norāda lielo uzņēmumu (nodarbina 250+ darbinieku) darbinieki, kuri strādā finanšu un apdrošināšanas nozarēs. Savukārt retāk uz to norāda mazo uzņēmumu (nodarbina 10 – 49 darbiniekus) darbinieki, kuri strādā būvniecības, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarēs. Zīmīgi, ka šo respondentu darba vietās parasti nav personālvaldības speciālistu.

“Emocionālajai labsajūtai ir būtiska ietekme uz cilvēka garīgo veselību, jo tā ietekmē ne vien viņa veselību un attiecības ar līdzcilvēkiem, bet arī darba produktivitāti. Bez paša cilvēka ieguldījuma ļoti nozīmīga loma viņa emocionālās labsajūtas veicināšanā ir arī apkārtējai videi, tai skaitā darba devējam un kolēģiem. Tas, ka katrs otrais darba ņēmējs piekrīt vismaz vienam apgalvojumam par darba devēju rūpēm darbinieku garīgās veselības veicināšanas jomā, ir vērtējams pozitīvi. Vienlaikus pārdomas raisa fakts, ka 45% respondentu nepiekrīt nevienam apgalvojumam par to, ka viņu darba devēji vismaz kaut kādā mērā rūpējas par savu darbinieku garīgo veselību darba vidē, nemaz nerunājot par kādu specializētu atbalsta programmu nodrošināšanu,” uzsver “Kantar” personāla pētījumu eksperte un socioloģe Signe Kaņējeva.

.

* Pētījums īstenots 2022.gada maijā, ar interneta starpniecību aptaujājot 830 strādājošos Latvijas iedzīvotājus. Tā mērķis bija noskaidrot, kā respondenti vērtē savu kopējo emocionālo labsajūtu un kā viņi vērtē darba devēju rūpes par darbinieku garīgo veselību.