InCSR

Pērn ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs vēstīja pasaulei, ka esam krustcelēs un no mūsu izvēlēm ir atkarīgs tas, vai tālāk ceļš vedīs sabrukuma vai izrāviena virzienā. ANO Vides programmas eksperti cer, ka 2022.gads vides jomā būs izrāvienu gads, taču atzīst, ka vides jomā šogad būtu jāizsludina “ārkārtas stāvoklis”. Arī Latvijā aptaujātie vides eksperti norāda, ka vides jomā būs daudz darāmā un ka dabas resursu degradācijas un klimata krīzes kontekstā mēs jau dzīvojam ārkārtas apstākļos.

Sandra Kropa-Kaļužnaja, Latvijas Radio un LTV raidījumu vadītāja, vides žurnāliste

Ar depozīta sistēmu iekavēti 20 gadi

Pasaules dabas fonda Latvijā valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs uzskata, ka ar vides ārkārtas situāciju ir jārēķinās un jāveic ieguldījumi krīzes risināšanā un seku mazināšanā, kas nozīmēs mainīt paradumus, ekonomiku un patēriņa modeļus. Jautāts, kādas ir Latvijā lielākās vides problēmas, kurām 2022.gadā būtu jāvelta īpaša uzmanība, viņš norādīja, ka visvairāk būtu jāsatraucas par to, ka vide netiek sistēmiski integrēta finanšu, ekonomiskās un sektorpolitikās.

“Kā vienu no prioritātēm, par kurām domāt šajā gadā, es minētu visu, kas saistās ar virzīšanos ES Zaļā kursa virzienā – jautājumus, kas skar aprites un bioekonomikas attīstību, klimatneitralitāti, energoefektivitāti, finanšu sektoru, dabas daudzveidības saglabāšanu, lauksaimniecības un mežsaimniecības zaļināšanu, kā arī jaunu enerģijas avotu attīstību un izmaiņas transporta sektorā,” tā U.Rotbergs.

Pasaules dabas fonda Latvijā valdes priekšsēdētājs arī norāda, ka efektīvākai augstāk minēto mērķu ieviešanai Latvijā varētu palīdzēt finanšu sektora pievēršanās vismaz klimata neitralitātei. Tiesa, līderību zaļajām pārmaiņām viņš šobrīd Latvijā nesaredz.

Kā otru lielāko gada izaicinājumu U.Rotbergs min depozīta sistēmu, kurai jāsāk darboties jau februārī: “Esam šajā ziņā iekavējuši 20 gadus. Tas nozīmē, ka ieradums samazināt un šķirot atkritumus vēl ir jāattīsta. Rīgai sāk trūkt platības, kur noglabāt atkritumus, tāpēc ir jāmeklē inovatīvi risinājumi, lai “pāršķirotu” jau esošos.”  

Jāreaģē uz enerģētikas krīzi

Latvijas Universitātes pētnieks un biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga 2022.gada vides aktualitāšu sarakstā ierindo gan ar atkritumu pārstrādi, gan vides izpratni un likumdošanu saistītus jautājumus.

“Arvien vairāk uzņēmumu interesējas par savu ietekmi uz klimatu un veidiem, kā to mazināt. Tas saistīts gan ar pieaugošos vispārējo izpratni par klimata pārmaiņu aktualitāti, gan ES taksonomiju, kas prasa bankām un uzņēmumiem pašiem izvērtē savus klimata riskus. Jāseko līdzi, lai tas nepārvēršas zaļmaldināšanas kampaņās. Tāpat šogad Latvijai ir jāpieņem klimata likums un jāsāk Nacionālā enerģijas un klimata plāna aktualizācija,” skaidro J.Brizga

Viņaprāt, šogad būs arī izšķirošais brīdis īstenot nopietnu izrāvienu atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes jomās, lai tādējādi reaģētu uz enerģētikas krīzi un izpildītu politiskās apņemšanās.

Tāpat pētnieks uzsver, ka nopietni būs jādomā par organisko atkritumu šķirošanu: “Lai arī šie atkritumi būs jāsāk šķirot no 2023.gada, nepieciešams būtisks progress lielākajā daļā pašvaldību.”

Dabas skaitīšana rezultāti

Vides speciālisti norāda, ka šis gads būs ievērojams arī ar to, ka beidzot tiks paziņoti dabas skaitīšanas rezultāti un pārskatīta dabas aizsardzības pieeja. Latvijā biotopu apsekošana jeb dabas vērtību inventarizācija notika laikā no 2017. līdz 2021.gadam, izmantojot vienotu metodiku.

“Dabas skaitīšana jeb ES nozīmes aizsargājamo biotopu kartēšana ir pabeigta un rezultāti ir apkopoti un jau pavisam drīz tiks izziņoti. Šogad vajadzētu tikt pieņemtiem lēmumiem par to, kas ar šiem apzinātajiem biotopiem notiks – proti, cik no tiem reāli aizsargāsim. Gaidot šos lēmumus, šie biotopi tiek aktīvi iznīcināti pat valsts zemēs. Tāpēc mēs ceram, ka šis jautājums netiks novilcināts,” tā Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Par to, ka starptautiskas nozīmes dzīvotnes tiek iznīcinātas, biedrība ir ziņojusi vairākkārt, kopā ar citām vides nevalstiskajām organizācijām aicinot gan AS “Latvijas valsts meži, gan Vides un reģionālās attīstības ministriju izbeigt šādas darbības. 

Tāpat V.Ķerus norāda, ka šogad beidzot vajadzētu tikt noformulētām meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm: “Iepriekšējās meža nozares pamatnostādnes bija laika periodam no 2015. līdz 2020.gadam. Jaunās pamatnostādnes tā arī nav ieraudzījušas dienasgaismu, lai gan dažādu Zemkopības ministrijas amatpersonu izteikumi liek domāt, ka kaut kur aizkulisēs pamatnostādnes top. No dabas aizsardzības viedokļa šis dokuments ir būtisks tāpēc, ka uz papīra būs fiksēts tas, ko Zemkopības ministrija tuvākajā laikā ir iecerējusi darīt ar Latvijas mežiem – virzīsimies ilgtspējīgas saimniekošanas virzienā vai turpināsim mežsaimniecības intensifikācijas ceļu, noplicinot mežu dabas daudzveidību.”

Kāda būs lauksaimniecības politikas stratēģija?

Kā trešo vides jomas prioritāti 2022.gadam V.Ķerus min ar kopējā lauksaimniecības politikas stratēģijas plāna saistītos jautājumus. Viņa vērtējumā šis dokuments izšķirs, kā turpmākajos gados Latvijā tiks finansēta lauksaimniecība un zināmā mērā arī mežu apsaimniekošana.

“Pagājušā gada beigās Zemkopības ministrijai vajadzētu būt iesniegušai plāna piedāvājumu Eiropas Komisijā. Latvijas Ornitoloģijas biedrības speciālisti 2021.gada decembrī secināja, ka šī plāna īstenošana nevis nodrošinās mērķtiecīgu lauku vides aizsardzību, bet drīzāk turpinās vides, tostarp lauku putnu dzīvotņu, noplicināšanu. Šogad sekos diskusijas starp Latviju un Eiropas Komisiju par šo plānu, tāpēc būtu svarīgi, lai diskusiju rezultātā tiktu izskaustas videi kaitīgas subsīdijas, kas vietām plānā ieslēptas zem “zaļiem” virsrakstiem un sabiedriskais finansējums tiktu izmantots sabiedrības labumam, tostarp lauku vides saglabāšanai,” tā Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs.

Galvenais secinājums? Neilgtspējīgu risinājumu paslēpšana zem “zaļiem” virsrakstiem varētu būt viena no tendencēm, kas šogad liks sevi manīt gan dažādos plānošanas dokumentos, gan uzņēmumu nefinanšu ziņojumos. Tāpēc sabiedrībai jābūt īpaši modrai un kritiski domājošai, lai laikus atpazītu to, kas ir ilgtspējīgs un atšķirtu tā, kas par tādu tikai vēlas kļūt. 

.

Raksts pārpublicēts no Lsm.lv.