InCSR

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) īstenotās sabiedriskās domas aptaujas dati* liecina, ka 85% Latvijas iedzīvotāju un 73% uzņēmēju nav gatavi dot kukuli valsts amatpersonai, lai tādā veidā panāktu problēmas risinājumu. Viņu biežāk minētais apsvērums iespējamai kukuļa došanai ir lielāka drošība, ka problēma vispār tiks risināta.

Šogad salīdzinājumā ar KNAB 2021.gada janvārī veiktās aptaujas datiem mainījusies abu aptaujāto grupu attieksme pret kukuļošanu – iedzīvotāju vidū pieaugusi noraidoša attieksme, kamēr uzņēmēju vidū pieaugusi tolerance, kas, iespējams, varētu būt saistāms ar COVID-19 pandēmijas radītajiem ierobežojumiem uzņēmējdarbībai. Lai arī abās aptaujās biežāk minētais iemesls kukuļa došanai ir lielāka drošība par problēmas risināšanu, šā gada aptaujā abās respondentu grupās novērojams procentuāls pieaugums par labu konkrētajam iemeslam.

Tāpat aptaujas dati atklāj, ka katrs piektais valsts iedzīvotājs un teju katrs trešais uzņēmējs pēdējā gada laikā dažādu situāciju risināšanā izmantojis neoficiālus paņēmienus. Pirmajā gadījumā tas visbiežāk noticis ar mērķi nodrošināt labāku veselības aprūpi un iegūt darbu valsts vai pašvaldību institūcijās, otrajā – risinot ar būvniecību saistītus jautājumus un piedaloties valsts un pašvaldību iepirkumos. Kas ir būtiski – abās respondentu grupās nemainīgi biežāk izmantotais neoficiālais paņēmiens ir personiskie sakari.

Latvijas iedzīvotāji kā nozīmīgus risinājumus cīņā ar korupciju aizvien min nepieciešamību nodrošināt lielāku informācijas atklātību attiecībā uz personām un organizācijām, kuras ietekmē lēmumu pieņemšanas procesus, un nodrošināt stingrāku publisko iepirkumu kontroli. Tikmēr uzņēmēju vidū joprojām pastāv viedoklis, ka jāpiespriež bargi un reāli sodi pārkāpējiem un amatpersonas jāpieņem darbā atklāta konkursa kārtībā.

Līdztekus pieaugošajai noraidošajai iedzīvotāju attieksmei pret kukuļdošanu pēdējo divu gadu laikā palielinājies arī to iedzīvotāju skaits, kas būtu gatavi ziņot par korupciju. Proti, vairums jeb 61% aptaujāto norāda, ka ziņotu par šādām situācijām, turklāt katrs piektais būtu gatavs to darīt, atklājot savu identitāti. Saņemot kukuļa pieprasījumu vai saskaroties ar situācijām, kad amatpersona pārkāpj savas pilnvaras, 38% iedzīvotāju ziņotu par to KNAB. Jāpiebilst, ka biežāk to darītu gados jaunāki iedzīvotāji.

.

* Aptaujā piedalījās 1040 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem un 400 uzņēmumi, kuri saimniecisko darbību veic Latvijā. Aptauju KNAB uzdevumā veica tirgus un sociālo pētījumu centrs “Latvijas Fakti” laika posmā no 2022.gada 7.janvāra līdz 14.februārim.

Aptauja īstenota projekta “Atbalsts trauksmes celšanas sistēmas izveidei Latvijā” ietvaros, kur KNAB saņem dotācijas no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas Eiropas Ekonomikas zonas grantiem. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības iesaisti, ziņojot par korupciju un citiem latentiem noziegumiem, vienlaikus sniedzot iedzīvotājiem drošu un ērtu ziņošanas kanālu, kā arī pilnveidojot KNAB kompetenci koruptīvu noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā.