Valdība atbalsta Latvijas Ziņojumu ANO par ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu
2022. gada 19. maijs
Ministru kabinets 17.maija sēdē atbalstīja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadībā sagatavoto Latvijas otro Ziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu. To ANO Augsta līmeņa politikas forumā Ņujorkā 2022.gada 12.jūlijā prezentēs izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.
Šī ziņojuma sagatavošana sniedz iespēju novērtēt Latvijas panākumus ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā. Vienlaikus tā ir iespēja valdībai, kā arī dažādām institūcijām un organizācijā informēt sabiedrību par savu ieguldījumu valsts un pasaules ilgtspējas veicināšanā.
Latvijas otrais ziņojums par progresu ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanā tiek prezentēts 2022.gadā – laikā, kad valsts ir pabeigusi vienu vidēja termiņa plānošanas periodu (2014-2020), uzsākusi Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam (NAP2027) un Eiropas Zaļā kursa īstenošanu, pievērsusies globālās pandēmijas izraisīto seku novēršanai un risina ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu saistītos izaicinājumus.
Ziņojumā apkopotā informācija liecina, ka Latvijai ir labi sasniegumi miera, tiesiskuma un spēcīgu institūciju jomā (16.mērķis), kā arī pēdējos gados palielinājies sniegtais atbalsts pasaules valstīm ar zemiem attīstības rādītājiem (17.mērķis). Savukārt starp valsts lielākajiem izaicinājumiem tiek minēts augstais ienākumu nevienlīdzības līmenis starp cilvēkiem un reģioniem Latvijā (10.mērķis) un nabadzības riska pieaugums, kas īpaši attiecināms uz gados vecākiem cilvēkiem.
Tāpat tiek norādīts, ka klimata jomā ir svarīgi konsekventi risināt izaicinājumus enerģētikā un turpināt uzsākto kursu, lai izpildītu 2030.gada apņemšanās klimata pārmaiņu mazināšanai, vienlaikus nodrošinot, ka mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem netiek nesamērīgi negatīvi ietekmētas.
ANO Ģenerālajā asamblejā 2015.gadā pieņemtajā rezolūcijā “Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam jeb Dienaskārtība 2030” ir norādīts, ka bez miera nevar būt ilgtspējīga attīstība. Tāpēc Latvija savā ziņojumā ANO norādīs uz Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu ietekmi uz starptautisko kārtību, sabiedrību polarizāciju, pārtikas un enerģijas tirgiem un visneaizsargātākajiem cilvēkiem visā pasaulē.
2015.gadā ANO Ģenerālajā asamblejā tika pieņemta rezolūcija “Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam jeb Dienaskārtība 2030”. Tā nosaka 17 mērķu un tiem pakārtoto apakšmērķu sasniegšanu. Par tās progresu valstis ziņo divas vai trīs reizes laikposmā līdz 2030. gadam. Dienaskārtība 2030 paredz, ka ilgtspējīgas attīstības mērķu plānošanā un īstenošanā iesaistās itin visi – indivīdi, pilsoniskā sabiedrība, privātais sektors, valstis, valstu apvienības, ANO un citas institūcijas.
Latvijas ziņojumu sadarbībā ar nozaru ministrijām, pašvaldībām, akadēmiskajām institūcijām un citām iesaistītajām pusēm sagatavojis PKC – par attīstības plānošanu atbildīgā valsts institūcija.
Plašāka informācija par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un ar to īstenošu saistītajām aktualitātēm pieejama PKC tīmekļvietnes sadaļā “ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi”.